Abas mīlestības formas atklāj ne tik daudz attiecības ar citiem, cik iekšējos konfliktus, norādīja speciālists.
Abas formas atspoguļo galējos punktus emocionālajā spektrā / kolāža My, foto depositphotos.com
Amerikāņu psihologs Marks Traverss nosauca divas mīlestības galējības un to nozīmi.
“Mīlestībai ir dažādas formas, dziļums un intensitāte. Daži cilvēki no iemīlēšanās zaudē galvu, bet citi baidās no mīlestības līdz pat paralīzei. Pirmā galējība ir tā sauktā mīlas mānija, kad jūtas pārņem un bailes zaudēt mīļoto cilvēku kļūst apsēstas. Otrā ir filofobija – dziļas, bieži vien destruktīvas bailes no mīlestības, kas neļauj veidot īstas attiecības,” viņš raksta savā rakstā Forbes.
Abas formas atspoguļo emocionālā spektra galējības, viņš teica. Lūk, ko tās liecina par cilvēka iekšējo dabu:
Mīlestības mānija. Cilvēks kļūst pārlieku valdonīgs, piedzīvo emocionālas svārstības un pastāvīgi baidās, ka tiks pamests. Viņi alkst apstiprinājuma, jūtas nedroši, un viņu emocijas svārstās no pacilātības līdz destruktīvai greizsirdībai. Parasti viņi apzinās, ka attiecības ir nestabilas, bet turpina ļauties savām jūtām.
Lasiet arī:
Filofobija. Dažiem pat doma par tuvām attiecībām izraisa panikas reakciju. Tas ir pretstats mānijai, kad, gluži pretēji, gribas bēgt no emocionālās tuvības. Tās ir pastāvīgas, iracionālas bailes iemīlēties vai emocionāli iesaistīties. Tās nav tikai šaubas, bet gan intensīva trauksme, ko izraisa bailes būt neaizsargātam, kas bieži sakņojas bērnības traumās, atkrišanā vai pamestībā. Būtībā filofobija kļūst par aizsardzības mehānismu pret uztveramām sāpēm, bet tā arī traucē veidot veselīgas attiecības.
“Abi mīlestības veidi drīzāk atklāj mūsu iekšējos konfliktus, nevis mūsu attiecības ar citiem. Mīlestības mānija atklāj bailes tikt pamestam, vajadzību pēc atzīšanas un drošības. Filofobija ir cita veida ievainojamība: bailes zaudēt kontroli,” apgalvo psiholoģe.
Atgādināsim, iepriekš psihologs skaidroja, kā atšķirt mīlestību no attiecībām “pēc ieraduma”.
