Darbs var radīt apstākļus, bet lēmumu krāpt pieņem pats cilvēks, uzsvēra eksperts.
Starp sievietēm, kas izmantoja vietni ārlaulības sakariem, visbiežāk sastopamā profesija bija medicīna / foto depositphotos.com
Amerikāņu psihologs Marks Traverss nosauca profesiju, kurā krāpšana ir visizplatītākā.
“Bailes no krāpšanas bieži vien spiež mūs meklēt atbildes – kas krāpj, kāpēc krāpj un kā no tā izvairīties -, lai mums nekad nebūtu jāpiedzīvo šādas sāpes attiecībās. Meklējot aizsardzības līdzekļus, mēs cenšamies identificēt modeļus: kāda tipa cilvēki biežāk krāpj? Bet, kad šie modeļi pārvēršas par nepamatotiem vispārinājumiem, tas kļūst bīstami,” viņš teica savā Forbes rakstā.
Tajā pašā laikā psihologs citēja 2018. gadā veiktā pētījuma rezultātus par iepazīšanās vietni Ashley Madison (skandalozi slavens pakalpojums jau precētiem vai attiecībās esošiem cilvēkiem). Tika veikta vairāk nekā 1000 lietotāju aptauja, kurā tika noskaidrots, kam viņi strādā. Starp sievietēm, kuras izmantoja šo vietni ārlaulības sakariem, visizplatītākā profesija izrādījās medicīna: 23 % sieviešu strādāja par ārstēm vai medmāsām. Vīriešu vidū šis rādītājs bija 5 %.
“Iespējams, ka garu darba stundu, augsta stresa līmeņa un dabiskas reakcijas uz stresu kombinācija var būt iemesls, kāpēc sievietes medicīnas jomā meklē mierinājumu sānsoļos,” sprieda Ashley Madison komunikācijas direktore Izabella Meja.
Vēlāk, 2025. gadā, britu ārlaulības iepazīšanās serviss Illicit Encounters apstiprināja šo tendenci: lielākā sieviešu grupa viņu vietnē bija medmāsas.
“Šie apgalvojumi ir izraisījuši strīdus: galu galā dati ir balstīti uz cilvēkiem, kuri brīvprātīgi izvēlējušies šādas vietnes, un neatspoguļo visu medicīnas nozari. Jā, dažas medmāsas krāpjas. Bet vai tas nozīmē, ka visi krāpj? Lai nepakļautos stereotipiem, ir svarīgi šādiem jautājumiem pieiet objektīvi,” uzsvēra psiholoģe.
Pēc viņa teiktā, veselības aprūpes darbinieki bieži saskaras ar garām, nestabilajām maiņām, stresa situācijām un emocionālo spriedzi, kas var izraisīt izdegšanu, trauksmi un depresiju.
2017. gadā žurnālā Journal of Clinical Nursing tika publicēts pētījums, kas veikts starp Francijas pansionātu darbiniekiem: 40 % no viņiem tika konstatētas profesionālās izdegšanas pazīmes.
Pārdegšana šādās iestādēs bieži vien ir saistīta tieši ar stresu, piebilda Traverss. Saskaņā ar 2021. gadā veiktā pētījumā (International Journal of Environmental Research and Public Health), kurā piedalījās vairāk nekā 360 ārstu un medicīnas māsu, 21 % atzina, ka ir bijuši vai ir attiecībās, kas ietvēra krāpšanu. Vairāk nekā 80 % no tiem bija ārsti vīrieši.
Lasiet arī:
“Interesanti, ka pretēji stereotipam par “krāpnieciskajām māsām” vīrieši šajā pētījumā bija gandrīz piecas reizes biežāk krāpnieciski noskaņoti. Vīrieši arī biežāk bija tendēti uz intīmām attiecībām tieši darba vietā – dežūrējošo ārstu kabinetos. Nozīmīgs faktors bija arī nakts darbs: tiem, kuri strādāja nakts maiņās neatliekamās palīdzības nodaļā, bija 18 reižu lielāka iespēja krāpties nekā nepilnas slodzes darbiniekiem,” teikts publikācijā.
Traverss uzsvēra, ka darbs, iespējams, ir radījis apstākļus, bet lēmums krāpt ir atkarīgs no paša cilvēka.
“Krāpšana galvenokārt ir iekšējā konflikta, nevis ārējo apstākļu vai nodarbošanās atspoguļojums. Tā vietā, lai meklētu atbildi tajā, pie kā potenciālais krāpnieks strādā, ir vērts pievērst uzmanību tam, cik cilvēks ir gatavs būt godīgs, ievainojams un atklāti komunicēt attiecībās,” secināja psiholoģe.
Atgādinām, ka iepriekš psihologs skaidroja, kā zināt, ka partneris ar jums manipulē ar vainas apziņas palīdzību.
