Ķīmiskās vielas, ko izmanto šo trauku ražošanā, negatīvi ietekmē cilvēku veselību.
Cilvēki pat nenojauš, cik kaitīga var būt plastmasa / kolāža My, foto flickr, pexels
Jūsu virtuvē vai slimnīcas istabā, iespējams, slēpjas plastmasas “slepkava”. Runa ir par ķīmisko vielu ar nosaukumu dioktilftalāts (DEHP), kas ir sastopama ikdienas priekšmetos, tostarp pārtikas traukos un maisiņos intravenozām injekcijām. Pētnieki uzskata, ka šī viela palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Par to raksta Interesting Engineering, atsaucoties uz NYU Langone Health zinātnieku analīzi.
“Viņu jaunā analīze, kas balstīta uz globāliem datiem par ietekmi uz veselību un vidi, saista DEHP iedarbību ar 356 238 nāves gadījumiem visā pasaulē 2018. gadā, kas veido 13,5 % no visiem sirds un asinsvadu slimību gadījumiem cilvēkiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem,” teikts rakstā.
Kā izrādās, 349 113 no šiem nāves gadījumiem bija tieši saistīti ar plastmasas lietošanu.
“Ftalāti, piemēram, DEHP, ko izmanto, lai padarītu plastmasu elastīgu un izturīgu, nonāk pārtikā, ūdenī un pat gaisā, ko mēs elpojam. Nonākuši organismā, tie sadalās kaitīgos savienojumos, kas izjauc hormonus, pasliktina vielmaiņu un kaitē sirds un asinsvadu veselībai,” skaidro Interesting Engineering.
Pētījumā arī teikts, ka vielas iedarbības ietekme ir nevienmērīgi izplatīta visā pasaulē. Jo īpaši Dienvidāzijā un Tuvajos Austrumos ietekme bijusi jūtama visvairāk, un gandrīz 17 % sirds un asinsvadu slimību gadījumu dažos reģionos ir saistīti ar šīs ķīmiskās vielas iedarbību.
“Dažās Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas daļās DEHP iedarbības līmenis bija sešas reizes augstāks nekā Eiropā,” norādīja pētnieki.
Turklāt kopā ar Austrumāziju un Klusā okeāna reģionu uz šo reģionu attiecināmi vairāk nekā 73 procenti no visiem nāves gadījumiem sirds un asinsvadu slimībās visā pasaulē, kas saistīti ar DEHP.
“Pastāv skaidras atšķirības, kurās pasaules daļās ir vislielākais ftalātu izraisītais sirdsdarbības risks,” teica pētījuma vecākais autors Leonardo Trasande.
Kas notiek, DEHP nonākot organismā?
DEHP, nonākot organismā, sadalās vairākos metabolītos, kas mierīgi izjauc svarīgas bioloģiskās sistēmas, piemēram, traucē hormonu darbību, maina glikozes un tauku vielmaiņu un izraisa iekaisumu artēriju sieniņās. Šādi faktori ir sirdslēkmju, insultu un citu sirds un asinsvadu krīžu priekšvēstneši.
“Pētījumā arī lēsts, ka šīs kaitīgās plastmasas ķimikālijas ietekme viena gada laikā var izmaksāt pasaulei no 10,2 triljoniem līdz 3,74 triljoniem dolāru. Šī summa ietver ne tikai veselības aprūpes izmaksas un zaudētās algas, bet arī plašāku sabiedrisko vērtību, ko rada pārtrauktās dzīvības,” teikts publikācijā.
Pētījuma vadošā autore Sāra Hīmena (Sarah Hyman) piebilda:
“Mūsu atklājumi, uzsverot saikni starp ftalātiem un galveno nāves cēloni pasaulē, papildina pārliecinošos pierādījumus, ka šīs ķīmiskās vielas rada milzīgu risku cilvēku veselībai.”
Citi zinātnieku pētījumi
Agrāk zinātnieki atklāja, ka viena celtniecība Ķīnā palēnināja Zemes rotāciju un nobīdīja polu. Runa ir par slaveno Trīs aizas hidroelektrostaciju, proti, par milzīgo ūdenskrātuvi, ko tā izveidoja uz Jandzi upes Hubei provincē.
Pētījumā arī konstatēts, ka mākslīgais intelekts mācās mainīt domas un dara to labāk nekā cilvēki. Eksperimenta laikā roboti analizēja cilvēka, ar kuru viņi runāja, dzimumu, vecumu, etnisko piederību un politiskās preferences un izveidoja argumentu, kas precīzi trāpīja viņa vērtībām un vājajām pusēm.
